Blog Archives

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Zaļā ceturtdiena

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ir īpaši aicināti nākt  pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts.  Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību – tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.

Lielā piektdiena

Diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu – jaunās ķēnišķības simbolu – galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno – caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šinī dienā valdošā ir violetā un melnā, ciešanu krāsas.

Klusā sestdiena
Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā.

Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki

Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. Kol.1:24

Ar pelnu dienu kristīgajā baznīcā iesākās Kristus ciešanu laiks. Kristiešiem šis ir laiks ar īpašu nopietnību, dziļumu un svinīgumu. Protams, šā laika ievērošana vai neievērošana kristiešiem ir brīva lieta.

Taču luterāņi jau sen ir atzinuši, ka ir lietderīgi baznīcas gada gājumu veidot tā, lai kristieši tā laikā varētu apcerēt visu Kristus dzīvi un darbību. Un pašreiz ir tas laiks, kad mēs apceram un sludinām Kristus ciešanas un nāvi, lai Lieldienu rītā ar gavilēm sveiktu vēsti par Viņa augšāmcelšanos. No iepriekš sacītā ir skaidrs, ka šā laika centrālā vēsts ir pats Kristus un Viņa ciešanas.

Tādēļ šajā laikā nebūtu īsti piedienīgi daudz runāt par gavēņiem, askēzi un citām tamlīdzīgām lietām, kas visi ir cilvēku darbi. Gavēšana un askēze gan ir jaukas paražas, bet tās mūs vēl nepadara Dievam pieņemamus. Cita lieta, ka šādas prakses patīk cilvēkiem. Redzot kādu neēdam gaļu, vai nedarām to, ko citi dara, vientiesīgi ļaudis sāk šādus cilvēkus uzskatīt par svētajiem. Tas ir maldīgi.

Kristus vērsās pret farizeju praksi izrādīties citu priekšā par gavētējiem, bet ieteica to darīt tā, lai citi pat nezinātu, ka tu gavē. Kad šādas gārīgas, cilvēku darītas lietas tiek uzsvērtas, tās laupa godu Kristum un Viņa ciešanām, kas pretstatā mūsu ciešanām spēj palīdzēt ļoti daudz. Tādēļ patiesa Ciešanu laika dievbijība ir balstīta nevis mūsu darbos, bet Kristus ciešanās un šo ciešnu apcerē, īpaši pārdomājot to svētību, ko tās mums dod – grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu. Šo mācību skaidru cenšas saglabāt arī luteriskā liturģija, kas katru Ciešanu laika svētdienu iesāk ar pravieša vārdiem: “Mūsu sods bija uzlikts Viņam, mums par pestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Caur Viņa, bet ne mūsu brūcēm nāk miers un dziedināšana. Baznīcas tēvi zināja, kādi Bībeles teksti mums sniedz Evaņģēliju, grēku piedošanu un mieru, tādēļ tieši šie teksti ir atrodami Ciešanu laika liturģijā. Tie māca kristiešus vērst uzmanību uz to Kungu, jo pie Viņa ir atrodama palīdzība. Sludināt par Kristus ciešanām un Viņa svēto nāvi ir patiesa apustuliski katoliska un līdz ar to arī evaņģēliski luteriska kalpošana.

Tā ir Tā Kunga svētās Baznīcas balss, kas ceļ godā savu Kungu un Viņa nopelnu, tādējādi nesot dziedināšanu un mieru saviem locekļiem. Ciešanu laika vēsts ir liela, dziļa un neaptumšota prieka pilna. “Sodība guļ uz Viņa,” tātad mans sods ir uzlikts Viņam. Es, grēcinieks, esmu no tā atbrīvots. Līdz ar šo vēsti nāk miers manai citādi nemierīgajai sirdsapziņai. Un es ar pateicību uzlūkoju Viņa brūces, kas man nes dziedināšanu. Raugieties uz Viņa brūcēm ne tikai Ciešanu laikā, bet katru dienu! Viņā ir atrodams mūsu miers. Neraugieties uz sevi un saviem darbiem! Vislabākie no tiem bez ticības Viņam ir tikai patmīlības un egoisma augļi. Raugieties uz Viņu, jo nekur citur Dievs nav Tev labvēlīgāks un laipnāks kā pie Krusta un tur, kur šie Krusta nopelni tiek izdalīti Svētajā Evaņģēlijā un Sakramentos.

Ja šajā laikā vēlies atteikties,vai gavēt tad motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri – kā Dieva atbildi uz mūsu grēka vainu un tava dziedināšana un miers neslēpjas tevī pašā un tavos darbos, bet Jēzū Kristū, kas ir cietis un miris par taviem grēkiem.

1945. gadā Vācijā pazudusī Lūkasa Kranaha Bībele, tagad ir atradusies, un drīzumā tā tiks izstādīta plašākai apskatei. Atrastā Bībele ir nozīmīga relikvija, kuras izstrādē tālajā 1541. gadā savu roku bija pielicis arī Mārtiņš Luters. Tai pat laikā ir palicis noslēpums, kur šī senā Bībele atradusies pēdējo pusgadsimtu.

Bībeles īpatnība ir tāda, ka tā ir iespiesta uz pergamenta un ir krāsaini ilustrēta – norāda grāmatas restaurators Henriks Oto. Šeit ir atrodamas arī reformatora Lutera personīgas piezīmes.

(LKR.lv)

Zinātnieki, iespējams, atklājuši, kā radās dzīvība uz Zemes

Zinātnieki, iespējams, atklājuši vienu no lielākajiem zinātnes noslēpumiem – to, kā uz Zemes radās dzīvība, ziņo ārvalstu mediji.

Izpētot Antarktīdā atrastu meteorītu, zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus tam, ka «būvmateriāli», kuri nodrošināja to, ka mūsu planēta kļūst apdzīvojama, nokļuvuši uz Zemes no kosmosa.

Noskaidrots, ka augsta spiediena un augstas temperatūras iedarbības iespaidā no meteorīta paņemtie daļiņu paraugi izdala amonjaku, kas ir atslēgas sastāvdaļa pašreproducējošās molekulās, uz kuru bāzes vēlāk radās DNS, vēstī «The Independent».

No meteorītiem izdalījies amonjaks varēja kļūt par slāpekļa avotu, uzskata Arizonas universitātes profesore Sandra Pikarello. «Eksperimenti arī pierādījuši: slāpeklis, kurš ir amonjaka sastāvā, un kurš izdalījās no meteorītiem, sastāv no neparastiem izotopiem. Tas norāda uz tā ārpuszemes izcelsmi,» teikts «The Independent».

Zinātnieki apgalvojuši, ka Zeme «agrā jaunībā» tika aktīvi bombardēta no kosmosa – asteroīdi un meteorīti kā lietus bira pār planētu. Tie, visticamāk, arī atnesa Zemei nepieciešamos «ķieģelīšus», lai varētu sākt rasties primitīvās dzīvības formas.

avots «Apollo»

Balvu evaņģēliski luteriskā draudze aicina visus intresentus 6. martā baznīcā pēc dievkalpojuma pulksten 12:00 uz iesvētes mācības kursa sākumu.

Uz iesvētes mācībām ir aicināts ikviens – gan kristīts, gan arī nekristīts, iesvētes nodarbību mērķis ir iepazīstināt ar svarīgākajiem kristietības principiem, lai ikviens klausītājs varētu izšķirties par savām attiecībām ar Dievu. Topošie draudzes locekļi var uzzināt būtiskāko par kristīgo ticību, iepazīt tuvāk Dievu; luterisko mācību, un savu nākamo draudzi. Nodarbības vada mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (tel: 29638005)

Pēc veiksmīga kursa pabeigšanas notiek Kristības un Iesvētības draudzes svētdienas dievkalpojumā, tā ir svinīga uzņemšana draudzē un nozīmīgs notikums katra cilvēka dzīvē.

Draudzes locekļiem ir visas tiesības un iespējas, ko var iegūt Baznīcā, proti, laulāties, kristīt savus bērnus, baudīt Sv.Vakarēdiena Sakramentu, saņemt grēku piedošanu un pieaugt ticībā un mīlestībā kopā ar citiem draudzes locekļiem.

Ticības noslēpums top atklāts tiem, kas meklē, jo, kas meklē, tas atrod un kurš klauvē –tam top atvērts!

Kompānija „Relativity Media” nolēmusi uz lielā ekrāna rādīt filmu par Dāvida un Goliāta cīņu. Šī Holivudā veidotā filma būs ar vienkāršu nosaukumu „Goliāts”. Filmas režisors ir Skots Deriksons, kurš ir veidojis arī tādas filmas kā “Emīlijas Rouzas seši dēmoni” un “Diena, kad apstājās zeme.”

Filmas scenāristi – Džons D. Pains un Patriks Makejs. Filmā īpaši būs pamanāms, cik jauns bija Dāvids un cik nesamērīga spēkos bija cīņa ar varonīgo karavīru Goliātu. Filmas pirmizrādes datumi vēl nav zināmi.

(materiāls no sedmitza.ru)

Koptu baznīcas vadītājs Antonijs Najibs brīdina, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt pro-islāmiska valdība. Ēģiptes ziņu aģentūra norāda, ja tas patiešām notiks, jebkurš sasniegtais draudzīgo kopāpastāvēšanas attiecību progress starp kristiešiem un musulmaņiem tiks zaudēts.

Tai pat laikā, saskaņā ar koptu patriarha vārdiem, nav izslēgts, ka nesenie notikumi Ēģiptē varētu liecināt par laicīgas valsts veidošanos, kuras pamatā būtu vienlīdzība un pilsoniskā brīvība.

Nu jau būsim nodzīvojuši mēnesi jaunajā gadā. Kādas mums šogad ir gadagrāmatas?

LELB Gadagrāmata 2011. gadam. Gadagrāmata ir lielisks palīgs ne vien plānojot laiku jaunajā gadā, bet arī meklējot spēku un stiprinājumu savā ikdienas ticības dzīvē. „Šogad mūsu Baznīcas Gadagrāmata ir „sirsnīga”,” grāmatas atvēršanas svētkos teica tās redaktore Santa Cileviča, attiecinot to gan uz jaunās Gadagrāmatas dizainu, gan saturu. Gadagrāmatā kā allaž iekļauti Bībeles lasījumi katrai dienai, Svēto Rakstu apceres Baznīcas gada nozīmīgākajos svētkos, izzinoši un iedrošinoši raksti par ticību, Baznīcas dzīves notikumu apskats, kā arī cita noderīga informācija.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) gadagrāmata 2011. gadam. Tā ir tradīcija izdot gadagrāmatu, kas ir nākamā gada ceļvedis luterticīgajiem latviešiem gandrīz visos kontinentos.

Grāmatas ievadvārdos gada lozungu pārdomā LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis: “Apustulis Pāvils ieteic nepretoties ar ieročiem un tādā līmenī, kurā tā vai tā mums nav izredžu uzvarēt. Viņš ieteic apzināties to spēku, kas, paldies Dievam, mūžības skatījumā ir vislielākais. Ar labu uzvarēt ļaunu – tās ir visskaistākās uzvaras un vispaliekošākās, vissvētīgākās. [..] ..mēs gribam pielikt visu mūsu spēku un gudrību, lai Dieva prāts īstenotos jau ar mums un ap mums. Cik labi, ka būtībā jau varam zināt, ka paļāvībā uz Dievu, cīnoties ar labu pret ļaunumu, uzvara ir droša. Agrāk vai vēlāk. Tagad un mūžībā.”

Gadagrāmata ir veidota vairākās daļās: kalendārs ar ikdienas lasījumiem un aizlūgumiem, raksti un hronika, pielikumā – brošūra ar adresēm. Tiek turpināta tradīcija, ka pārdomas par katra mēneša lasījumu raksta gan mācītāji, gan laji, kas ir izvēlēti tā, lai tiktu pārstāvēti luterāņi no visas pasaules, šoreiz: ASV, Austrālija, Lielbritānija, Vācija, Krievija, Zviedrija un Latvija.