Blog Archives

Sinode pirmajā darba dienā uzklausīja baznīcas vadības ziņojumus, apstiprināja izstrādātās LELB budžeta vadlīnijas 2011.-2013.gadam, apstiprināja Garīdznieku atalgojuma sistēmas (GASN) finanšu plānu 2011. – 2013. gadam un noteica turpmākās draudžu iemaksas LELB vispārējām vajadzībām 10% apmērā no draudžu ienākumiem. Sinode piektdien izteica uzticību arhibīskapa Jāņa Vanaga turpmākajai kalpošanai baznīcas vadītāja amatā. Sestdien Sinode lēma par LELB Satversmes labošanu atvieglinātā kārtībā līdz 2013.gada 31.decembrim, nosakot, ka jaunās Satversmes nosacījumi par Satversmes pieņemšanu un grozījumiem stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz tam Satversmi var grozīt Sinodē ar vienkāršu balsu vairākumu. Sinode pieņēma grozījumus LELB noteikumos par mācītāju kalpošanu, svītrojot Pilnvarojumu līgumu lietošanu ar 2011. gadu. Tāpat Sinode apstiprināja arī izstrādāto LELB Sinodes Kārtības rulli. Izskatot LELB Mūzikas un Liturģijas nozares jautājumus, Sinode apstiprināja baznīcas jaunās Dziesmu grāmatas satura vadlīnijas un Baznīcas svētku un svinamo dienu Liturģisko kalendāru. Sinodes noslēgumā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar LELB izdevuma „Svētdienas Rīts” turpmāko darbību, kuras ietvaros plānots izdot drukātu izdevumu reizi mēnesī un attīstīt laikraksta interneta versiju – ziņu portālu www.svetdienasrits.lv.  (materiāli no LELB.LV)

2.Adventa pie mums Balvu baznīcā pēc dievkalpojuma notiks koncerts kurā uzstāsies Balvu muzikas skolas audzēkņi un pedagogi.

Jānis Poruks

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.

Šajā svētdienā pēc Adventas dievkalpojuma uzstāsies Kristiāna Greitāne un Pēteris Vaickovskis, Rīgas Baha Kora adventa noskaņas koncertā. Mākslinieki atskaņos tādu pazīstamu lielmeistaru kā J.S.Baha, G.F.Hendeļa, H.Persela un citu komponistu mūziku.

Lasīsim Bībeli!

Kad Tu lasīsi katras dienas rakstu vietu, meklē atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Ko šī rakstu vieta pastāsta par Dievu- kāds ir Dievs? Kāds ir Viņa raksturs? Kāda ir Viņa rīcība?
2. Ko šajā rakstu vietā Dievs aicina cilvēkus darīt vai nedarīt?
3. Ko šajā rakstu vietā Dievs apsola cilvēkiem?
4. Par ko man vajadzētu lūgt, lai es vairāk atbilstu Dieva aicinājumam?
5. Kas man ir neskaidrs, lasot šo rakstu vietu?

28.novembris – I Adventa svētdiena – Jņ. 1:1-51
29.novembris – Jņ. 2:1-25
30.novembris – Jņ. 3:1-36
1.decembris – Jņ. 4:1-54
2. decembris – Jņ. 5:1-47
3. decembris – Jņ. 6:1-71
4. decembris – Jņ. 7:1-53
5. decembris – II Adventa svētdiena – Rm. 15:4-13
6. decembris – Jņ. 8:1-59
7. decembris – Jņ. 9:1-41
8. decembris – Jņ. 10:1-42
9. decembris – Jņ. 11:1-57
10. decembris – Jņ. 12:1-50
11. decembris – Jņ. 13:1-38
12. decembris – III Adventa svētdiena – Jēkaba vēst. 5:7-12
13. decembris – Jņ. 14:1-31
14. decembris – Jņ. 15:1-27
15. decembris – Jņ. 16:1-33
16. decembris – Jņ. 17:1-42
17. decembris – Jņ. 18:1-40
18. decembris – Jņ. 19:1-42
19. decembris – IV Adventa svētdiena – Rm. 1:1-7
20. decembris – Jņ. 20:1-31
21. decembris – Jņ. 21:1-25
22. decembris – Atkl. 21:9-21
23. decembris – Atkl. 20:11- 21:8
24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars – Lk. 2:1-20
25. decembris – Kristus piedzimšanas svētki – Mt.1:18-25
26. decembris – Otrie Ziemassvētki – Mt. 2:1-23

Par svētajiem
Par svētajiem, kas tagad mierā dus, Kas apliecinot nesa upurus, Kungs
Jēzu Tevi mūžam slavēt būs: Allelūja, Allelūja!
Tu biji klints, to cietoksnis un spēks, Tu gaišums, kas kā saule tumsā lec,
Tu bruņas, kuŗas salauzt nespēj grēks, Allelūja, Allelūja!
Kaut mēs ar spētu grūtā cīniņā Tā pastāvēt, kā svētie sendienā, Un
tērpties līdzi goda vainagā, Allelūja, Allelūja!
Ak svētā kopība še vienotā, Mēs cīņā vēl, tie mirdz jau godībā, Bet visi
viens ir Tavā vienībā! Allelūja, Allelūja!
Un ceļš, kad šaurs un cīņa ilgstoša, Skaŗ ausi tālā dziesmā uzvara, Tad
drosmes pilna top sirds gurstošā, Allelūja, Allelūja!
Ak gaismas rīts, kas ieved dzīvībā, Kad līdzās svētie Tavā godībā, Mēs
Tevi, Jēzu teiksim mūžībā! Allelūja, Allelūja!

Luterisma mantojuma fonds ir izdevis kārtējo Mārtiņa Lutera darbu “Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums”. Šis apjomīgais darbs (512. lpp.) pantu pa pantam pārdomā un analizē apustuļa Pāvila vēstuli. Luters no dažādiem skatu punktiem aplūko katram apžēlotam grēciniekam arvien aktuālus un dzīvus jautājumus – Dieva tiesa un žēlastība, sods un attaisnošana, darbu taisnība un Kristus taisnība, mūsu labie darbi un Kristus labais darbs.
Dr. Reinhards Slenska (Lutera Akadēmijas rektors, 1997–2005) šī izdevuma priekšvārdā raksta:
““Vēstule galatiešiem ir mana vēstulīte, ar kuru esmu salaulājies, tā ir mana Kate fon Bora.” Tik mīļi Luters runā par Vēstuli galatiešiem, par kuru pirmoreiz viņš noturēja priekšlasījumus 1516.–1517. gadā un otro reizi – no 1531. gada 2. jūlija līdz 12. decembrim. Lutera akadēmisko lekciju lasītāji noteikti pamanīs, ka stila un satura ziņā šīs lekcijas nemaz neatšķiras no Lutera sprediķiem. Tās būs saprotamas ne tikai teologiem, bet arī lajiem. Gan sprediķos, gan arī lekcijās lasītājs tiek tieši uzrunāts, tāpat kā klausītājs. Tam ir dziļāks pamatojums: Luters šādi runā, ievērodams to, ka Svēto Rakstu vārdā pats Dievs ne tikai uzrunā cilvēku, bet arī darbojas viņā – tas notiek ticībā un ar ticību. Dieva vārds Svētajos Rakstos ir nevis kāds teksts, kas saglabājies no senākiem laikiem, bet pavisam tieša Dieva uzruna – Bauslībā un Evaņģēlijā, tiesā un žēlastībā. Šī norise, šis Dieva darbs ir ne tikai aprakstāms, bet tas notiek ar sludinātāja starpniecību klausītāju un lasītāju sirdīs.”
Mēs priecājamies, ka arī Latvijas lasītāja rokās ir nonākusi viena no labākajām Lutera grāmatām. Šo grāmatu varat iegādāties savu draudžu grāmatu galdos vai arī mūsu birojā Volguntes ielā 32–104, Rīgā.

18. novembrī Balvu ev. lut. baznīcā pl. 10.00 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadskārtai veltīts dievkalpojums, kuru vadīs Balvu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis. Dievkalpojumā aicināti pulcēties visi balvēnieši un Balvu novada ticīgie ļaudis, kopīgi pateicoties Dievam par mūsu valsti un aizlūdzot par tās nākotni.
______________________________________

Māris Čaklais

LATVIJA

Tavas mīļās kontūras
nepastāv vien uz kartes.
Tavas mīļās kontūras
uz mūsu mugurām sārtojās.

Liedagu pludenās līnijas,
mežu maigie ieloki,
noturība un pacietība –
viss ir no vienas vielas.

Tā ir Dieva dāvana.
Bet tas, ar ko nākotne svētīs –
mūsu skatienos karstajos,
mūsu siržu rētiņās.

Aizej apskaties un novērtē un varbūt tieši tur tu uzzināsi par notiekošo mūsu draudzē.
http://www.draugiem.lv/Balvudraudze

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti – latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.