Monthly Archives: oktobris 2013

Šodien mēs svinam Reformācijas dienu. Tā bija izšķiroša diena ne tikai kristīgās baznīcas, bet arī visas pasaules vēsturē. 1517. gada 31. oktobrī Wittenbergā Mārtiņš Luters pienagloja pie baznīcas durvīm savas 95 tēzes. Ar tām viņš, būdams arī Svēto Rakstu doktors un pasniedzējs universitātē, iestājās par Dieva vārda patiesību un parādīja, ka pāvesta baznīca, kas tajā laikā bija varena varas un finansu institūcija, ir novirzījusies tālu prom no tā, ko patiesībā māca kristietība. Tieši tāpēc tautas valodā reformāciju ir ierasts saukt par ticības atjaunošanas dienu.

Attelā Dr. Mārtiņa Lutera Mazais katehisms kurš izdots 1983. gadā Lutera dzimšanas 500 gadu atceres jubilejas izdevums

“DIEVA MAIZE IR TĀ, KAS NĀK NO DEBESĪM UN PASAULEI DOD DZĪVĪBU” /Jņ.6:33/

“Pļaujas svētki savās dažādajās tradīcījās izsenis pasaulē ir bijuši pateicības svētki.

Mēs saņemam visu to, ko Dievs mums ir devis, un, neaizmirstam Viņam par to visu pateikties.

Pateikties Dievam mēs varam dažādos veidos:

Tā ir pateicība savā sirdī: patiesa, īsta, kad mēs ieraugām, ka viss, kas mums ir – ir patiesībā Dieva lielā dāvana mums un bez Viņa mēs nespējam ne nieka.

Rituāla, vai liturģiska pateicība Dievam, dievkalpojumā un dziesmās, kad pieminam visu to, ko kārtējais gads mums ir devis.

Un trešais veids, ja mēs esam pateicīgi par visu, ko no Dieva esam saņēmuši, tad tas mūs rosina arī uz šīs pateicības ārēju izpausmi ziedošanā un labiem darbiem…

Šodien ir Pļaujas svētki un šo svētku centrā ir pateicības pienešana Dievam par visu, ko Viņš mums ir dāvājis, par visu, kam Viņš licis mūsu dārzos un laukos izaugt.

Bet ne tikai… Patiesībā šajos svētkos mēs esam aicināti pateikties par visiem saviem ienākumiem, ar kuriem Dievs mūs šajā gadā ir svētījis… Dievs mūs ik dienas ir uzturējis un ar labpatiku mūs pabarojis…

Lūkojoties uz tām dāvanām un svētībām ar kurām Dievs mūs ir apdāvinājis šajā gadā, neaizmirsīsim arī Viņa lielāko dāvanu – Jēzu Kristu. Jo tikai pateicoties Jēzus upura nāvei pie krusta, Dievs mums sniedz arī visas pārējās svētības. Bez Jēzus Kristus upura mēs varētu saņemt vienīgi Dieva dusmas. Kristus krusts ir tā vieta, kur mēs esam sev iemantojuši žēlīgu Dievu un pateicoties Jēzus krusta nāvei Dievs joprojām par mums rūpējas. Kristus darbu pie krusta nav iespējams novērtēt ne ar kādu desmito tiesu vai citiem ziedojumiem. Kristus upurim par pateicību mēs varam nodot sevi pašus, dzīvojot savu dzīvi Dieva tuvumā. ĀMEN

/fragmenti no mācītāja Mārtiņa Vaickovska Pļaujas svētku dievkalpojuma sprediķa/