Tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēkus pārņem altruistiskas vēlmes un cēli mērķi. Ļaudis kļūst dāsnāki, piedodošāki, mīļāki un sirsnīgāki. Citi vēlas izsūdzēt grēkus un izlīgt mieru ar pāridarītājiem. Intervijas viesis šoreiz ir Balvu, Viļakas , Tilžas un Kārsavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis.

Sakiet mācītāj:

 Kāda, Jūsuprāt,  ir Jēzus piedzimšanas vēsts?

Tā ir apbrīnojamā Dieva mīlestība.  Jēzus piedzimšana – mūsu iespēja tikt glābtiem no pazušanas un tukšas dzīves.

Dievs kļuva par Cilvēku, lai vēl vairāk un vēl konkrētāk ienāktu manā un  mūsu visu dzīvē, lai mēs Viņu varētu uzlūkot, pielūgt, Viņam uzticēties un ļaut mūs pārveidot. Lai mēs redzētu, ka Viņš ir mīlestība un ir mūs radījis mīlestībā mīlestībai. To aptvert vēl vairāk un vairāk Jēzus piedzimšanas vēsts.

Ko darīt šodien, lai mācītos sadzirdēt Dieva balsi sevī?

Atvērt savu sirdi Dieva vārdam, lai tas runā caur Caur Vecās derības praviešiem,  Bauslību Dieva likumu kas mūs ved uz grēkatziņu un grēku nožēlu, un  Evaņģēliju Kristus darbiem mūsu cilvēku labad un ļaut Svētajam Garam iemājot katrā no mums.

Kas palīdz saprast to, ka esam Dievam dārgi, ka Viņš uz mums nedusmojās?

Ik dienas saņemot sargāšanu, svētību, izdošanos, utt  varam saprast – Dievs mūs mīl, Viņš par mums gādā, esam Viņam dārgi. Arī Bībele atgādina to, ka ESAM Dieva bērni.

  Ziemasvētki – Kristus dzimšanas svētki

Mums ir jātiecas, lai šie svētki kļūtu par svētkiem šī vārda pilnīgākajā nozīmē. Lai tie nav vienkārši laiks, kad garšīgāk paēdam, kad var tikt pie kādas dāvanas vai priecāties par piparkūkām, mandarīnu un eglīšu košuma radīto noskaņu. Varbūt ir viegli ļauties šo sajūtu straumei un dzīvot ilūzija par to, ka tie ir īstie svētki Taču vai tā ir svinēšana? Vai svētki nav kaut kas vairāk?

Bez ārējā mēs cilvēki nevaram šinī pasaulē, iespējams kādu tieši ārējā noskaņa ved uz iekšējo dvēseles skaidrības ceļu un vēsti ko nes šie svētki.

Kristus piedzimšanu kas notiek katru gadu 24.decembrī ziemassvētku vakarā. Kā dziedam ziemassvētku dziesmā „Katru gad no jauna Kristus bērniņš nāk…”

Kādu var mulsināt tas, ka mēs gaidām Kristus piedzimšanu. Kristus taču ir jau piedzimis. Viņš jau ir ienācis mūsu pasaulē, mūsu vēsturē, manā dzīvē. Viņš jau ir mainījis mani. Viņa žēlastība jau darbojas. Taču mums grēciniekiem līdzīgi ka katru vakaru jāiet gulēt, lai no rita pamostos, tā arī katru gadu (baznīcas liturģisko) mērķis ir alaž no jauna atsaukt atmiņā pestīšanas vēsturi, modināt mūsu sirdis cerībā uz Dieva žēlastību caur Jēzu Kristu Mūsu Kungu.

Ko darīt, ja ir noticis pāridarījums, kuru sirdī nevaram piedot?

Raudzīties uz Kristu un Viņa piemēru, mācību. Gūt spēku un pamācību Svētajos rakstos. Piedošana un izlīgums mūs pieved tuvāk mieram.

Jūsu novēlējums nākamam gadam.

Novēlu visiem jaunajā 2014. gadā ik dienas staigāt kopā ar Kristu.

Jaunais gads mums būs Dieva žēlastības mums atvēlēts dzīves posms. Nonākt pie šādas atziņas un pie tās palikt ir ļoti svarīgi katram no mums, kam jādodas pretī nākotnes notikumiem, kurus mēs paši nemaz  nenojaušam. Dodoties ceļā, kurā mēs nezinām, kas ar mums notiks, ir ļoti labi, ja ir uz ko paļauties. Dieva vārdā mēs atrodam, ka ticīgiem cilvēkiem Dievs ir klāt kā Saviem bērniem un tos ar Svēto Garu uztur un vada. Mēs, ticēdami uz Jēzu Kristu, esam Dieva bērni, un nav lielākas, dārgākas un svētīgākas vērtības cilvēkam kā būt Dieva bērnam. Bez Dieva mēs esam kā klibi ceļa gājēji. Bez Viņa nevienam nebūs svētīgs šis gads. Tikai ticībā uz Jēzu Kristu iesāksies Jaunais svētības gads, kurā “tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.” (Rom. 8:28) Priecīgi un paļāvīgi ļausim Dievam ņemt mūs savās rokās, savu dzīvi, dzīvību un rosīšanos uzticēsim Dieva svētības pilnajām rokām, paliekot Viņa pasargāšana, tad nekāda netaisnība, ļaunums un sātana viltība mūs neuzvarēs.