Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.  Tas bija iesākumā pie Dieva.  Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.  Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.  Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.  Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.  Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.                                                            Jņ.1:1-17

Jāņa evanģelija prologa poētiskie vārdi runā par Jēzu kā Dieva radošo „Vārdu, kas tapis miesa” – Dieva patiesā klātiene pie mums, kura dzīvē atklāts Dievs, „pilns žēlastības un patiesības.

Tags: http://www.staying-awake.org, http://www.whyhcg.com, http://www.myprovigil.com