Nesenie uzbrukumi kristiešu kopienām Tuvajos Austrumos, it īpaši Irākā un Ēģiptē, ir uzsvēruši briesmas, kurām šīs senās un sarūkošās kopienās ir pakļautas ik dienu. Trešdien, 19. janvārī, Parlamenta deputāti debatēja par šo jautājumu un itin visu politisko grupu pārstāvji pauda savu nosodījumu par uzbrukumiem kristiešiem, un jebkuru vardarbību, kura veikta reliģisku iemeslu dēļ.
Kopīga rezolūcija kristiešu aizstāvībai
Šodien Parlaments arī pieņēma kopīgu rezolūciju par šo jautājumu, nosodot uzbrukumus kristiešiem Ēģiptē, Nigērijā, Filipīnās, Kiprā, Irānā un Irākā. Deputāti arī aicina nākamajā Ārlietu ministru Padomes sanāksmē, kura notiks 31. janvārī, apspriest reliģiskās brīvības un kristiešu vajāšanas jautājumus.
Rezolūcija arī nosoda turku varas orgānu ielaušanos kādā baznīcā Kipras ziemeļu daļā, kad 300 šajā vietā dzīvojošie kristieši Ziemassvētku dienā bija pulcējušies uz Ziemassvētku misi.
Deputāti nosodīja “reliģijas instrumentalizāciju dažādos politiskajos konfliktos”. Rezolūcija aicina izstrādāt stratēģiju, kas stiprinātu tiesības brīvības izvēlēties piederību kādai reliģijai, tai skaitā pasākumus pret valstīm, kuras apzināti neaizsargā atsevišķas reliģiskās konfesijas.
Trešdienas debate
Trešdienas debašu ievadā, ES Augstā pārstāve Ārlietās Katerina Eštone, uzsvēra, ka ES “nepievērs acis” kristiešu vajāšanai dažādās pasaules vietās. Viņa nosodīja nesenos uzbrukumus kristiešiem Irākā un Ēģiptē, un Pakistānas Pundžabas reģiona gubernatora Salmana Tasīra nogalināšanu. “Mēs nekritīsim ekstrēmistu un teroristu slazdā. Mums ir jāturas pretī reliģijas manipulēšanai, lai mūs radītu šķelšanos. Labākā atbilde ekstrēmismam ir vienota starptautiskā fronte, balstīta reliģijas un ticības brīvības vispārējos standartos,” viņa teica.
Vācu kristīgais demokrāts Elmars Broks aicināja ES stingri nosodīt uzbrukumus kristiešiem. Runājot par kristietības šūpuli, Betlēmi, viņš norādīja, ka pastāv risks, ka 2000 gadu ilgas tradīcijas var iet bojā, un Betlēmei, Jēzus dzimšanas vietai, kristieši vairs nepiekļūs. Viņš arī atgādināja par kristiešu vajāšanām Ķīnā.
Arī Sociāldemokrātu grupas vārdā runājošais Hannes Svoboda nosodīja uzbrukumus kristiešiem Tuvajos Austrumos. Viņš atgādināja, ka viens no iemesliem, kāpēc tika gāzts Huseina režīms, bija atsevišķu cilvēku grupu vajāšana. Viņš arī brīdināja pret atsevišķu cilvēku “islamafobiju”.
Holandiešu liberāle Marītje Šāke izteica savu nosodījumu terorismam, un teica, ka ekstrēmisti lieto dažādus ieganstus, lai pret kādu vērstu savu vardarbību, cenšoties būt pārāki par katru likumu.
Franču deputāti Nikola Kīla Nilsena (Zaļie) uzsvēra katra cilvēka brīvu izvēli sekot vai nesekot kādai reliģijai. Viņa piebilda, ka Eiropai nevajadzētu ļaut teroristiem dominēt un radīt nepatiesu iespaidu par islāmu.
Poļu deputāts Konrāds Šimanskis (ECR) uzsvēra, ka būtu svarīgi, ka Eiropa pasaulē aizstāv kristieši labklājību, un tam būs arī nozīme kā ES slēdz starptautiskos nolīgumus.
Kiriakos Triantafilīdis (GUE/NGL, Grieķija) vērsa klātesošo un Parlamenta uzmanību uz Apvienoto Nāciju pamattiesību hartu, kura skaidri nosaka reliģisko brīvību.
Fiorello Provera (EFD, Itālija), atgādināja, ka uzbrukumi kristiešiem Tuvajos Austrumos ir sistemātiska parādība. Viņš īpaši vērsa uzmanību uz faktu, ka Irākā un Ēģiptē kristieši nedrīkst būvēt baznīcas vai ieņemt atbildīgus amatus; Irākā tādas politikas rezultātā valsti pametuši vairāk nekā 600 000 kristiešu.
Trešdienas vakarā Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks Parlamenta Strasbūras ēkas pagalmā aizdedza sveci Tuvajos Austrumos bojā gājušo kristiešu piemiņai.