Un Viņš tiem sacīja: “Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: “Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā. Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Lk.12:15-21;34

Jēzū Kristū mīļotie! Rudens ir atnācis, esam pļāvuši bagātu ražu. Pļaujas svētki katram, kas ir pamanījis un apjauš Dieva lielos darbus, ir nozīmīgi pateicības svētki. Iespējams, vajadzētu sarēķināt cik tad ir lieli ieguvumi, taču šajos mūsu Kunga Jēzus vārdos ir aicinājums no visas sirds pieķerties Dievam, savam Radītājam, ne ražai un tās bagātībai. Jēzus to saka, mācot pareizu attieksmi pret pasauli un mantu pirmā baušļa gaismā. „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus Dievus turēt manā priekšā.” Viņš aicina atmest zūdīšanos par mantu un dienišķo iztiku un likt savu paļāvību vienīgi uz Dievu, kas ir dzīvības un visu, arī materiālo, labumu avots. Dievs zina, ko, cik un kā mums vajag dzīvības uzturēšanai. “Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” Arī Jēzus mācekļu sirdīs brīžiem iezagās tīri cilvēciskas izbailes, jo dzīvot šajā pasaulē vienīgi no Dieva žēlastības un nezūdīties par ēdienu, dzērienu un drēbēm ir apmēram tas pats, kas staigāt pa ūdens virsu: tiklīdz zaudē ticību un drosmi, tūdaļ grimsti dzelmē. Tāpēc Jēzus visus uzmundrina un stiprina ar pamudinājumiem un brīnišķīgiem apsolījumiem, un cerību, kas attiecas gan uz šo dzīvi, gan uz nākamo. Lai Debestēvs palīdz, ka mēs katrs saskatām to patieso bagātību, ko saņemam no Viņa lielās žēlastības šajos pļaujas svētkos un ik dienas! Un šai bagātībai nav jābūt tādai, ko likt šķūņos un pagrabos. Mūsu lielākā bagātība un dāvana ir ticība uz To Kungu. „Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” Āmen!