Kādu svētdienas rītu, dievkalpojuma laikā, 2000 draudzes locekļi bija pārsteigti ieraugot baznīcā ienākam divus vīrus. Abi bija tērpušies melnā no galvas līdz kājām, un rokās turēja automātus. Viens no vīriem izsaucās: ‘Ikviens, kurš ir gatavs mirt Jēzus dēļ, palieciet, kur esat!’ Tai pašā brīdī, no baznīcas izskrēja ārā visi draudzes koristi, tāpat arī diakoni un liela daļa draudzes. No 2000 palika tikai 20 cilvēku. Vīrietis, kurš bija kliedzis, atsedza seju, paskatījās uz mācītāju un teica: ‘Nu re, mācītāj! Tikām vaļā no visiem liekuļiem. Tagad jūs varat atsākt vadīt dievkalpojumu. Lai jums jauka svētdiena!’ Un abi vīri devās ārā no baznīcas.
Jocīgi, cik vienkārši cilvēks spēj novērsties no Dieva…. un tad brīnīties, kāpēc pasaule ir tieši tāda, kāda tā šobrīd ir…
Jocīgi, kad ticam visam, ko raksta avīzes, bet apšaubām to, kas rakstīts Bībelē.
Jocīgi, ka ikviens vēlas nonākt debesīs, bet bez ticības un domām, vārdiem, darbiem, ko māca Bībele.
Jocīgi vai baisi???
Jocīgi, kā viena daļa apgalvo: ’Es ticu Dievam’, bet tik un tā seko sātanam (kurš, starp citu, arī ‘tic’ Dievam).
Jocīgi, ka mēs varam sūtīt tūkstošiem dažādu jociņu pa e-pastu un tie ātri izplatās, bet kad jānosūta kāda ziņa, kas saistās ar To Kungu, cilvēki ilgi pārdomā, vai ar to dalīties vai nē.
Jocīgi, kā rupjās, vulgārās un neķītrās lietas brīvi darbojas interneta vidē, bet publiskas diskusijas par Jēzu tiek nomāktas gan skolās, gan darba vietās.
Jocīgi, vai ne? Jocīgi, ka spējam aizdegties ticībā uz Jēzu svētdienās, bet apklusināt to pārējās nedēļas dienās.
Vai Tev tas neliekas smieklīgi?
Jocīgi, bet Tu, droši vien, nepārsūtīsi šo ziņu daudziem no saviem paziņām, jo neesi pārliecināts par viņu ticību, vai to, ko viņi padomās par Tevi.
Jocīgi, ka mūs vairāk uztrauc tas, ko citi cilvēki par mums domā, un nevis, kā mūs redz Dievs
Vai Tu pārdomā to visu?